FILMA; Viņš cīnījās par tīģeriem, sevi un Amerikas ebrejiem

Filmas

1934. gada septembra beigās Henks Grīnbergs, izcilais Detroitas Tigers sliņķis, izvēlējās nespēlēt izšķirošo spēli pret Yankees, lai varētu novērot Jom Kipuru. Detroitas ebreju kopienas varonis tikai savā otrajā sezonā, Grīnberga uzstāšanās Šērija Zedeka sinagogā rosināja draudzes dalībniekus izplūst aplausos, kad četri rabīni lūdzās.

'Šeit bija šis ebreju puisis, kurš iegāja sinagogā,' jaunā Avivas Kempneres dokumentālajā filmā 'Henka Grīnberga dzīve un laiki' atceras fans Bērts Gordons. ''Sešas pēdas četras! Mans Dievs, neviens nekad nebija redzējis tik lielu ebreju. Visi bija 5 pēdas 5, 5 pēdas 6!''

Tigers zaudēja spēli ar 5:2, tomēr uzvarēja Amerikas līgas vimpelī. Taču Grīnberga lēmums godināt savu mantojumu pastiprināja viņa saikni ar ebrejiem. 'Ebreju tautai,' Bud Shaver rakstīja The Detroit Times, 'nevarētu būt labāka pārstāvja.'



Aviva Kempnere un viņas brālis Džonatans Grīnbergu zināja no sava tēva Harolda, kurš 1925. gadā atstāja Lietuvu uz Pitsburgu un apmetās Detroitā. Haroldam Kempneram beisbols bija amerikāņu asimilācijas rituāls, bet Grīnbergs — simbols. Kā filmā izteicies senators Karls Levins, Mičiganas demokrāts, Grīnbergs 'apstiprināja, ka šī ir iespēju zeme: paskatieties, mēs pat varētu spēlēt beisbolu!'

Tāpēc katru gadu Harolds Kempners atgādināja saviem bērniem, ka Grīnbergs sēdēja Jom Kipurā. 'Es domāju, ka Henks Grīnbergs bija Kol Nidre liturģijas daļa,' nesenā intervijā sacīja Kempnere, tagad 53 gadus veca.


aktieris Maikls Klārks Dankans

Harolds Kempners nomira 1976. gadā, un Grīnbergs nomira 10 gadus vēlāk, vienu dienu pirms Kempneres kundze apmeklēja savas pirmās filmas 'Viļņas partizāni' atklāšanu Losandželosā, kas ir dokumentālā filma par ebreju pretošanos nacistiem šajā kultivētajā Lietuvas pilsētā. .

'Tiklīdz uzzināju, ka Henks ir miris, es zināju, ka viņš būs mana nākamā filma,' viņa sacīja.

Kempneres kundzei ebreju spēlētāja dzīves dokumentēšana ir tikai neliels lēciens no geto ebreju partizānu reģistrēšanas. 'Ar 'Partizāniem' es mēģināju izdomāt neatbildēto jautājumu: 'Kāpēc ebreji nepretojās?' kas bija pilnīgi nepareizi,' viņa teica. ''Tam vajadzēja būt: 'Kā viņi varēja pretoties?' Tas bija tik grūti. Viņi bija tik izolēti. Ar Henku Grīnbergu es gribēju cīnīties pret ekrāna stereotipu, ka ebreju vīrieši ir nebiši. Bija vēl viens attēls, un manai etniskajai izcelsmei tas bija Henks.''

Neskatoties uz atzinību par filmu 'Viļna', 1 miljonu dolāru savākt nebija viegli, kad viņas tēma bija miris bumbiņas spēlētājs, kurš neprecējās ar filmu zvaigzni, neatbalstīja produktus un nepiedalījās iestudētās uzstāšanās stadionos, piemēram, Džo Dimadžio. Nebūtu tādas dotācijas kā 400 000 ASV dolāru, ko nodrošināja Nacionālais humanitāro zinātņu fonds ''Vilnai''. Vairākas reizes viņa slēdza filmēšanu, lai sagrābtu naudu no dažādiem avotiem, tostarp reģionālām un vietējām mākslas grupām, ebreju organizācijām, privātpersonām. piemēram, Kērks Duglass un Normans Līrs, Grīnbergu ģimene un Šērija Zedeka sinagoga.

'Sākumā mēs pat nebijām pārliecināti, ka tas tiks pabeigts,' sacīja Henka meita Alva Grīnberga. ''Mēs redzētu 10 minūšu garus posmus, taču nezinājām, kāds tas būs.

Taču pēc 13 gadiem – tikpat ilgi, cik Grīnberga beisbola karjera – ''Henka Grīnberga dzīve un laiki'' tiks atklāts trešdien Kinoforumā Manhetenā divu nedēļu garumā.

Pavadot tik daudz laika vienam projektam, ir nepieciešama neatlaidība, pat simpātijas pret savu tēmu. Reizēm Kempneres kundze stāstīja, ka viņa runāja ar dabīgā lieluma āķainu paklāju ar Grīnberga līdzību, kas karājas viņas mājā Vašingtonā. 'Daudzas naktis,' viņa teica, 'es vienkārši iegāju viesistabā un nodzēstu gaismu. Es paskatītos uz Henku un teiktu: 'Es to darīšu.' Tas tiks darīts. Un es lūgtu savu tēti.'' Viņa apstājās, tad atguva mieru. 'Tieši tā es godinu savu tēvu,' viņa piebilda. ''Ja viņš varētu redzēt šo filmu, viņš kvelētu.''

Grīnberga diženums ir neapšaubāms. Karjeras laikā, ko lielāko daļu no piecām sezonām pārtrauca Otrais pasaules karš, pirmais pamatsastāva spēlētājs sasniedza 331 mājas skrējienu, sastādīja 0,313 karjeras vidējo sitienu un nosita 1276 skrējienos. 1937. gadā viņa 183 skrējieni bija par vienu mazāk nekā Lū Geriga līgas rekords. Viņa 58 mājas skrējieni 1938. gadā bija otrie pēc 60, ko 1927. gadā veica Beiba Rūta.

'Nav šaubu, ka viņš bija visu laiku lielākais ebreju sitējs,' sacīja Stīvs Grīnbergs, viens no diviem Grīnberga dēliem un bijušais Augstāko beisbola līgu komisāra vietnieks. ''Bet viņš nevēlējās, lai viņu atceras. Ja runājat ar tā laikmeta spēlētājiem, viņi zināja, ka viņš ir viens no labākajiem spēlētājiem. Teds Viljamss teica, ka viņš ir viņa elks.''

Kempneres kundzes mājīgajā dokumentālajā filmā — kinohronikas materiālu, interviju un aizraujošas mūzikas izlases, piemēram, Mendijas Patinkinas, kas jidišā dzied ''Take Me Out to the Ballgame'', segumā Grīnbergs ir kluss varonis, kuram pietrūkst tikai viņa darbības diapazons. Godbijīgajiem faniem, kuri viņu dievināja kā ''Hankusu Pankusu'', Grīnbergs bija ''mesija'', ''ebreju dievs'', Mozum līdzīgs glābējs, kurš atspēkoja stereotipus par to, ko ebreji varētu darīt.

'Man uz pleca bija šis kapteinis Marvels Henks Grīnbergs,' filmā saka rabīns Rīvs Brenners. ''Viņš bija mans lielais brālis, mans mishpočehs'' (ģimene). Alans Deršovics, Hārvardas Juridiskās skolas profesors, piebilst: 'Viņš bija tas, par ko 'viņi' teica, ka mēs nekad nevaram būt.'

Kad 1947. gadā Tigers nomainīja Grīnbergu uz Pitsburgas pirātiem, Dons Šapiro, mutes ķirurgs un fans, jutās tā, it kā 'tavs bubulis' — vecmāmiņa - 'pārvācies uz Misisipi'.

Aizraušanās ir asa, humoristiska un pārspīlēta, tāpat kā Kempneres kundzei. Tomēr tie, kas apbrīnoja Grīnbergu, zina, ka viņa sasniegumi ir saskārušies ar fanu un konkurējošo spēlētāju etnisko mānīšanu, kā arī mācītāja Čārlza E. Koklina, tā sauktā radio priestera no Detroitas priekšpilsētas Royal Oak, antisemītiskām izrunām. Henrijs Fords.

''Iekšzemes antisemītisma un nacistu virsotnē Eiropā, šeit bija tik labs ebreju spēlētājs, tik spēcīgs un gandrīz pārspēja Rūtas rekordu,'' sacīja Kempnere. ''Divus mēnešus pēc tam, kad Henks gandrīz pārspēja Rūtas rekordu, Kristallnacht notika Vācijā.

1984. gada intervijā, kas izmantota filmā, Grīnbergs atcerējās: ''Vienmēr uz mani kliedza ādas plaušas. Es atklāju, ka tas bija stimuls, kas lika man darboties labāk, jo es nekad nevarēju aizmigt laukumā. Tiklīdz tu izsitis, tu biji ne tikai bomzis, tu biji ebreju bomzis.''


bondu filmas ar Danielu Kreigu

Grīnbergs kalpoja kā neparasta ebreju ikona. Viņš bija audzis pareizticīgo ģimenē, un viņam bija bar mitzvah, bet pieaugušā vecumā viņš attālinājās no jūdaisma. 'Viņš uztvēra 10 baušļus kā savu dzīves kodeksu,' sacīja Stīvs Grīnbergs. ''High Holidays jūs viņu neatradīsit šulā, bet viņš domāja par menšu.

JAUNKUNDZE. KEMPNERA filma ir atgādinājums par Grīnberga nozīmi konkrētā laikā, taču viņa dzīve mūsdienās neatsaucas tik spēcīgi kā 30. gados. Ebreji joprojām veido izteiktu mazākumu sportā, taču viņu statuss reti kad ir problēma.

''Henks Grīnbergs bija skarbs ebrejs, kad skarbi ebreji bija svarīgi,'' sacīja Pīters Levins, grāmatas ''Ellisailas uz Ebetsfīldu: sports un Amerikas ebreju pieredze'' autors. ''Bet, ja jūs gribējāt skarbus ebrejus pēc 1948. gada, jūs paskatījās uz Izraēlu, kur ebreji uzlika savu dzīvību uz sliekšņa. Viņš bija paraugs manu vecāku paaudzei.''

Tomēr Alva Grīnberga, kura maz zināja par sava tēva ietekmi, līdz viņa iestājās koledžā, sacīja: 'Cilvēki nesaprot, kas notika toreiz un kas notiek tagad. Mums jāsaprot, ka antisemītisma saknes meklējamas senā pagātnē. Viņa stāsts ir svarīgi izstāstīt.''